Programmētāji pārsvarā raksta programmu pirmkodus, un darbs, ko viņi dara, rakstot, testējot un uzlabojot os kodus, ir galvenā programmatūras vērtība. Mums ir nepiecie ams likums, kas skaidri nosaka, ka tiesības publicēt savu darbu, vienalga vai tā ir programmatūra vai nē, nevar tikt apdraudētas no patentu īpa nieku puses.
Atļaut patentu īpa niekiem aizliegt programmu publicē anu ir tas pats, ja iek dedzes dzinēja patenta īpa nieks aizliegtu publicēt grāmatas, kas apraksta o dzinēju.
Datoriem ir nepiecie ams darboties kopā ar citiem datoriem, printeriem, digitālajam kamerām, u.c. o savienojamību nosaka likumi, ko sauc par protokoliem. Ir svarīgi ļaut brīvi izmantot os protokolus, lai panāktu datoru savstarpējo savienojamību tīklos (uz ī principa balstās viss Internets). Industrijas un sabiedrības labā nedrīkst pieļaut situāciju, kur protokoli būtu pakļauti patentiem, kas saukārt būtu pieejami tikai nedaudziem.
Tas ir visu interesēs, lai protokolu lieto ana iekārtu savienojamībai būtu brīva. Standarti, kumunikācijas, atvērtība un savienojamība ir tas, kas nodro ina godīgu konkurenci un ceļ visas sabiedrības labklājību.
Starptautiskā "TRIPs" nolīgums nosaka, ka patentiem ir jābūt pieejamiem priek investoriem "visās tehnoloģiju nozarēs. Tas ir vienkār s likums, no kura gūst visas valstis. Bet tā kā patenti nav drīgi progresa veicinā anai visur, ir svarīgi noteikt limitus, kas tiek skaitīta par "tehnoloģiju nozari".
"Datu apstrāde" ir ļoti pla s jēdziens, kas aptver visu sākot no grāmatvedības un rēķiniem līdz e-pasta vēstuļu kārto anai tavā pastkastē. Datori ir datu apstrādes ierīces pa dzim anai. TIPs nolīgumā nav skaidri noteikts, ka datu apstrāde nav "tehnoloģijas nozare". Tas ir jānosaka likumiem.
Patentu likums ir radīts konkrētu sasniegumu konkrētai aizsardzībai. Patentu likums nenosaka, kas ir ie sasniegumi, pretējā gadījumā jaunus sasniegumus nebūtu iespējams patentēt. Tāpēc, pielāgijamībai, patentu likums nosaka, kādi sasniegumi nav izgudrojumi (piemēram matemātiskās metodes).
Sasniegumiem, kas nav izgudrojumi, ir is tas kopīgs. Tiem nav "tehniska raksturojuma". Patentu komisija parasti meklē o raksturojumu, kad tā vērtē ī patenta pielietojumus, jo, ja tādu nav, viņiem nav jāsāk ilgais un dārgais novitātes un atjautības novērtējums . Tā arī ir rakstīts patentu biroju norādījumos, un tas tiek pieminēts arī kursadarbos par patentu likumu.
Tā kā patentu sistēmas mērķis ir virzīt nevis bremzēt progresu, ir prātīgi pieturēties pie vecā patentu sistēmas likuma: Tikai risinājumi, kas prasa dabaszinātņu zinā anu (vai dabas spēku) pielieto anu, būtu patentējami. Tas neizslēdz gadījumu, kad tev ir nepiecie ams dators vai programmatūra, dotajam pielietojumam - vienkār i izgudrojumam ir jābūt citur.